Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2014

Uzkrājumu veikšana dažādos veidos

Analizējot pētījuma datus, var secināt, ka uzkrājumu veikšanas tradīcija Latvijas iedzīvotāju vidū ir vāji attīstīta. Piemēram, pēdējā gada laikā gandrīz puse (49%) iedzīvotāju nav veidojuši uzkrājumus vai arīviņiem nav līdzekļu, lai veidotu uzkrājumus. Tomēr ir arī daļa sabiedrības, kas noteiktā veidā veic uzkrājumus. 27% iedzīvotāju ir uzkrājuši skaidru naudu mājās, bet 24% vairāk līdzekļu noguldījuši bankas kontā, savukārt iemaksas krājkontā ir veikuši 8%.

Ienākumu novirzīšana uzkrājumu veikšanai

Gandrīz katrs 4. iedzīvotājs šobrīd noteiktu daļu no saviem ienākumiem novirza uzkrājumu veikšanai. 17% šobrīd neuzkrāj, un kaut ko uzkrāt spētu tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. 39% iedzīvotāju norāda, ka viņu ienākumi šobrīd nav pietiekami, lai, pat no ļoti daudz kā atsakoties, spētu uzkrāt. Savukārt 7% norāda, ka šobrīd neuzkrāj, taču ienākumi ir pietiekami lieli, lai spētu uzkrāt.

Spēja nosegt izdevumus, ja tiek zaudēti ienākumi

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 43% iedzīvotāju, zaudējot savu galveno ienākumu avotu, spētu izdzīvot bez aizņemšanās nedēļu vai pat īsāku laika periodu. 24% spētu iztikt vismaz mēnesi, 20% - vismaz 3 mēnešus.

Vecums, kurā jāsāk veidot finansiālais plāns pensijas vecumam

20% iedzīvotāju uzskata, ka par savu finansiālo nodrošinājumu pensijas vecumā jāsāk domāt jau līdz 20 gadu vecumam. 18% uzskata, ka par to jāsāk domāt vecumā no 21 līdz 25 gadiem. 21%, ka vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Savukārt 19% norāda, ka finansiālais plāns pensijas vecumam jāsāk veidot sasniedzot 36 gadu vecumu.

Pārliecība, ka visā pensijas periodā tiks nodrošināts tāds dzīves līmenis, uz kādu tiek cerēts

Kopumā 75% sabiedrības nav pārliecināti, ka viņu ienākumi pensijas vecumā nodrošinās viņiem tādu dzīves līmeni visā pensijas periodā, uz kādu viņi ir cerējuši. Kopumā tikai 12% ir šāda pārliecība.

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2014