Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja 2015

Pašlaik izmantotie finanšu pakalpojumi

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem biežāk izmantotie joprojām ir banku piedāvātie pakalpojumi. Konts bankā ir 94% iedzīvotāju, norēķinu karte ir 91%, savukārt 70% izmanto arī internetbanku. No apdrošināšanas kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem visbiežāk tiek izmantota autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (34%), to šogad izmanto pat lielāks iedzīvotāju īpatsvars, bet veselības un īpašuma apdrošināšanas šogad tiek izmantotas retāk.

Tēriņu plānošana

Salīdzinot ar 2014.gadu, nedaudz ir palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno savus tēriņus. No 55% līdz 58% palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri visu laiku plāno savus/ savas mājsaimniecības tēriņus, seko tam, lai izdevumi nepārsniedz regulāros ienākumus. Savukārt to, kuri plāno dažreiz, pēc nepieciešamības, īpatsvars palielinājies no 28% līdz 31%. Bet ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīst, ka neseko un neplāno savu budžetu (no 14% līdz 8%).

Uzkrājumu veikšana dažādos veidos

Analizējot pētījuma datus, var secināt, ka uzkrājumu veikšanas tradīcija Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām nav populāra. Piemēram, pēdējā gada laikā gandrīz puse (48%) iedzīvotāju nav veidojuši uzkrājumus vai arī viņiem nav līdzekļu, lai veidotu uzkrājumus. Tomēr ir arī daļa sabiedrības, kas noteiktā veidā veic uzkrājumus. 31% iedzīvotāju ir uzkrājuši skaidru naudu mājās, 25% vairāk līdzekļu noguldījuši bankas kontā, savukārt iemaksas krājkontā ir veikuši 7%.

Spēja nosegt izdevumus, ja tiek zaudēti ienākumi

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 36% iedzīvotāju, zaudējot savu galveno ienākumu avotu, spētu izdzīvot bez aizņemšanās nedēļu vai pat īsāku laika periodu. 33% spētu iztikt vismaz mēnesi, 19% - vismaz 3 mēnešus. Salīdzinājumā ar 2014.gadu šogad ir nedaudz palielinājusies mājsaimniecību ilgtspēja.

Kredīti

26% iedzīvotāju ir kāds kredīts, kurš pašlaik ir jāatmaksā. 72% no viņiem kredītu atmaksāšana liek no daudz kā atteikties, būtiski ierobežo. Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir palielinājusies tā kredītņēmēju daļa, kurai kredīta nomaksa ir liels slogs. Ir pieaudzis arī to kredītņēmēju īpatsvars, kuriem kredīta atmaksāšanas grafiks tiek kavēts (no 17% līdz 24%). Kredītņēmēju daļa ar pārstrukturizētiem kredītiem nav īpaši mainījusies kopš 2014.gada, šogad 18% kredītu maksātāju ir šāds kredīts. Saskaņā ar aptaujas datiem 66% nekad nav izmantojuši „ātros kredītus”, savukārt vienu reizi šādu kredītu ir izmantojuši 14%, bet vairākas reizes 18% iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2014.gadu „ātro kredītu” ņēmēju skaits ir palielinājies.

 

Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2015