Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Finanšu pratība 2017: mājsaimniecību uzkrājumu ir par miljardu vairāk nekā iepriekš, turpinās finanšu pakalpojumu digitalizācija

06. septembris, 2018 / FKTK

Apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" (Stratēģija) ieviešanas ikgadējos rezultātus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir novērtējusi, ka 2017. gadā visi finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori apliecina vēlamo virzību. Būtiskās pozitīvās tendences – ievērojami nostiprinās Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrāšanas paradumi, pieaugot par miljardu eiro gada laikā, arvien paplašinās finanšu pakalpojumu digitalizācija, kā arī kredītu/noguldījumu attiecība ir bijusi – 82/100.

Vērtējot stratēģiskā mērķa "Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija" izpildi, redzams, ka šī tradīcija nostiprinās, jo 2017. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro. 

Arī otrais stratēģiskais mērķis "Finanšu pakalpojumu vides integritāte" (no sektora puses godprātīgs piedāvājums, no klientu puses – atbildīga izvēle) pakāpeniski realizējas: pensiju sistēmas 3. līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 14 298 personām (kopumā – 286 507 personas), no jauna noslēgts 5 641 līgums par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu,  i-banku lietotāju skaits sasniedzis 1 500 213 personas no visu klientu loka (2016 – 1 4441 124), kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina savus riskus – 168 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2013 – 151 eiro). 

Kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 3.5% (augstākais mājsaimniecību kavēto saistību līmenis banku sektorā bija 2011. gadā – 19.6%). Būtiski sarucis arī mājsaimniecību hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavētu) kredītu skaits banku sektorā – no 4 100 līdz 3 276, (2016 – 180 milj., 2017 – 121 milj. eiro). Mājsaimniecībām no jauna izsniegti hipotekārie kredīti komercbankās lielākā apmērā nekā pērn – 423 milj. eiro (2016 – 362 milj.). Iekšzemes mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopā pērn no jauna komercbankās ir izsniegti kredīti 578 milj. eiro apmērā. 

Kopumā stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā veicina Latvijas mājsaimniecību finanšu ilgtspēju, kas savukārt īsteno trešo finanšu pratības mērķi – "Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība". Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis līdz 13 855 eiro (2016 – 12 762). Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība komercbankās 2017. gadā bijusi 0.82, noguldījumiem pārsniedzot saistības, un tādējādi rādītājs "mājsaimniecību kredīti pret IKP" ir bijis 19.3% (2016 – 20.9%). Kopējais iekšzemes klientu (mājsaimniecības un uzņēmumi) noguldījumu atlikums komercbankās 2017. gada beigās bija 12.2 mljrd. eiro. 

INFOGRAFIKA: "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2017. gadā" 

Turpmākai informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja

tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv