FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Finanšu pratība 2016: esam aktīvāki digitālajā vidē, uzkrājumi pārsniedz saistības un mazāk kavētu saistību, pieaug jauno kredītu skaits

20. jūnijs, 2017 / FKTK

Rīgā, 20.06.2017.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Finanšu pratība 2016: esam aktīvāki digitālajā vidē, uzkrājumi pārsniedz saistības un mazāk kavētu saistību, pieaug jauno kredītu skaits 

Apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" (Stratēģija) ieviešanas ikgadējos rezultātus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ir secinājusi, ka finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori uzrāda vēlamo virzību. Būtiskākās pozitīvās tendences – arvien lielāka iedzīvotāju iesaiste e-pakalpojumu izmantošanā finanšu jomā, mainās plānošanas tradīcijas par labu ilgtermiņa uzkrājumiem, aug uzticība valsts garantiju sistēmai, kā arī sasniegta veselīgāka kredītu/noguldījumu attiecība – 90/100.

Vērtējot stratēģiskā mērķa "Plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīcija" izpildi, redzams, ka šī tradīcija nostiprinās, jo 2016. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par 1.0. mljrd. eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos) – noguldījumi bankās auguši teju par 9%, sasniedzot 5.9 mljrd. eiro, pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrātais pensiju kapitāls audzis par 18%, gada beigās sasniedzot 2.8 mljrd. eiro, bet pensiju sistēmas 3. līmenī iemaksāts par 6.3% vairāk ¬ – kopā uzkrātais kapitāls 380 milj. eiro. Par teju miljonu audzis arī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru (privātpersonu) noguldījumu apmērs. Turklāt lielākā sabiedrības daļa (55%) paļaujas uz valsts garantiju sistēmu noguldījumu nepieejamības gadījumā, un Noguldījumu garantiju fonda (NGF) atpazīstamības rādītājs 2016. gadā pieaudzis par 6%. 

Arī otrais stratēģiskais mērķis sabiedrības finanšu pratībā – "Finanšu pakalpojumu vides integritāte" (no sektora puses godprātīgs piedāvājums, no klientu puses – atbildīga izvēle) realizējas: pensiju sistēmas 3. līmenī (privātie pensiju fondi) iesaistīto dalībnieku skaits pērn audzis par 18 tūkst. personām (kopumā piedalās 272 209 personas), no jauna noslēgti 5 259 līgumi par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu,  i-banku lietotāju skaits sasniedzis 1 441 124 personas no visu klientu loka (2013 – 1 415 000), kā arī Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk apdrošina savus riskus – 151 eiro vidēji uz vienu cilvēku (2013 – 122 eiro). Kā liecina Kontroles dienesta sniegtie dati, t.s. "pikšķerēšanas" un citu krāpšanas gadījumu skaits, par kuriem sākts kriminālprocess, 2016. gadā samazinājies līdz 90 gadījumiem (2015 – 194). 

Kavētie kredīti banku sektorā sarukuši līdz 5.3% (augstākais mājsaimniecību kavēto saistību punkts banku sektorā bija 2011. gadā – 19.6%). Pērn būtiski sarucis tieši hipotekāro problemātisko (ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu) banku sektora mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits – no 5 400 līdz 4 100, un tas ir 100 milj. eiro kavēto hipotekāro saistību mazāk nekā iepriekš (2015 – 280 milj., 2016 – 180 milj.). Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati, tad kavēto kredītu skaits 2016. gadā sarucis arī nebanku sektorā, taču to kopējais apmērs ir palielinājies, jo vidēji lielāks ir bijis no jauna izsniegto kredītu apmērs šajā tirgus segmentā. Kopumā nebanku sektorā (gan kredītiem bez nodrošinājuma, gan līzingam un hipotekārajiem kredītiem) kavēto saistību apmērs palielinās katru gadu.

Mājsaimniecībām no jauna izsniegtie hipotekārie kredīti komercbankās gan skaitā, gan apmērā auguši teju par pusi – noslēgti 14 393 līgumi par 362 milj. eiro (iepriekš 8 647 jauni līgumi un 271 milj. eiro). Iekšzemes mikrouzņēmumiem un MVU no jauna izsniegtie kredīti komercbankās auguši par apmēram trešdaļu – 5 371 jauns kredīts 812 milj. eiro apmērā (2015. gadā – 3 878 jauni kredīti 577 milj. eiro apmērā). Nebanku sektorā no jauna izsniegto kredītu skaits (ar un bez nodrošinājuma) pērn pirmo reizi sasniedzis 500 milj. eiro apmēru.    

Kopumā stabilā iekšzemes ekonomiskā situācija un arī zemās procentu likmes eirozonā ir nodrošinājušas Latvijas mājsaimniecību finanšu stabilitāti, kas savukārt veicina trešā finanšu pratības mērķa pakāpenisku īstenošanos – "Sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība". Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis līdz 12 321 eiro. Mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība komercbankās 2016. gadā bijusi 0.9, noguldījumiem pārsniedzot saistības, un tādējādi rādītājs "mājsaimniecību kredīti pret IKP" ir bijis 20.9% (2013 – 25%). Kopējais iekšzemes klientu (mājsaimniecības un uzņēmumi) noguldījumu atlikums komercbankās 2016. gadā sasniedza 12.2 mljrd. eiro.  

Dati par Stratēģijas izpildes rezultātiem FKTK mājas lapā: http://www.fktk.lv/lv/komisija/par-mums/strategija1/2014-02-24-latvijas-iedzivotaju-finansu-pratibas-strategijas-20142020.html

INFOGRAFIKA: PRATĪBAS ATTĪSTĪBA 2016

Papildu informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas 

galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr.:67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv