Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Kas ir privāto finanšu plānošana?

Ikviens ir dzirdējis, ka valstij ir budžets, turklāt parasti vērojamas asas politiskās diskusijas par tā līdzekļu jeb kopīgās naudas sadalīšanu. Tāpēc pirmais priekšstats par budžetu iedzīvotājiem nereti ir tāds, ka tā ir kaut kāda noteikta pieejamās kopējās naudas summa. Patiesībā gan valsts, gan Tavs privātais budžets ir ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam

Tavs pirmais uzdevums, veidojot savu budžetu, ir saprast kādi ir Tavi regulārie ienākumi (piem., stipendija vai kabatas nauda, darba alga, ienākumi no komercdarbības, pensija, pabalsti u.c.) un kādi ir neatliekamie izdevumi jeb tēriņi un maksājumi, bez kuru veikšanas Tu nevarēsi pilnvērtīgi dzīvot (piem., pārtika, mājoklis, transports, sakari, apģērbs u.c.). Tikai pēc tam sekos citi vēlamie izdevumi, tāpēc ir svarīgi saprast atšķirību starp Tavām pamatvajadzībām un vēlmēm.

Visbiežāk ienākumi tiek saņemti reizi mēnesī, un arī daudzi izdevumi ir ikmēneša maksājumi par pakalpojumiem, tāpēc pārsvarā mājsaimniecības sastāda savu budžetu vienam mēnesim. Kopumā saplānotajiem izdevumiem būtu jāsakrīt ar regulāro ienākumu apmēru, un tad tas būs līdzsvarots budžets jeb t.s. "nulles budžets, jo ienākumu (+) /izdevumu (-) attiecība būs nulle. Ja Tavi ienākumi pārsniedz saplānotos izdevumus, tad tas ir budžets ar pārpalikumu, bet ja izdevumi pārsniedz ienākumus, tad veidojas budžets ar deficītu jeb naudas trūkumu plānotajiem izdevumiem. Ko darīt? Tad jāskatās kā samazināt ieplānotos izdevumus – no kaut kā atteikties vai meklēt iespējas palielināt savus ienākumus, kas noteikti nav aizņemšanās, jo aizdevuma atmaksa Tev nākamajā mēnesī radīs papildu izdevumus pie jau saplānotajiem.

Lai Tu būtu gatavs negaidītiem ārkārtas izdevumiem, kā arī nodrošināts strauju cenu izmaiņu gadījumā, piemēram, pārtikai, degvielai, tarifiem u.c., finanšu konsultanti iesaka vienmēr veidot savu budžetu ar pārpalikumu un nekad neiztērēt visus līdzekļus, bet uzkrāt "drošības spilvenu" nebaltai dienai. Visi svarīgākie dzīves notikumi ir saistīti ar naudas tēriņiem – dzimšanas dienas, izlaidumi, tuvinieku un paziņu kāzas un bēres, jubilejas ģimenē un darba vietā u.c. , turklāt izrādās, ka cilvēki kopumā sevi uzskata par 12% bagātākiem nekā tie ir realitātē, tāpēc uzkrājums labi noderēs, kad būsi uzvedies pārāk optimistiski vai vienkārši saslimsi. Vismaz 5-10% nepieciešams atlicināt šādam mērķim. Tie vēl nebūs ilgtermiņa uzkrājumi, bet tikai rezerve nebaltai dienai.

 

Vairāk uzzini, kas ir valsts budžets