Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
FKTK Klientu Skola FKTK Klientu Skola

Kas ir uzkrājums?

Kopš seniem laikiem cilvēki ir domājuši ne tikai par to, kā šodien paēst, bet arī par to, vai šā gada raža pabaros ģimeni līdz nākamajai ražai un ko tad, ja nākamgad būs sliktāka? Tā tika veidoti pārtikas un saimniecības preču krājumi drošībai un arī neparedzētiem gadījumiem. Saimnieciskajās attiecībās vairāk ienākot naudai, arī sudraba un zelta dālderi sāka pildīt ikdienā neaizskaramo finanšu rezervju lomu.

 

Jebkuri uzkrājumi (pārtika, citas preces, nauda) nodrošina Tavu, Tavas ģimenes aizsardzību pret negaidītiem pavērsieniem nākotnē. Tāpēc arī par naudas uzkrājumiem ir jāsāk domāt laikus – no pirmajiem regulārajiem ienākumiem būtu vēlams kaut nelielu daļu naudas līdzekļu atlikt (nošķirt) no ikdienas tēriņiem, lai veidotu naudas rezervi jeb t.s. finanšu "drošības spilvenu". Eksperti iesaka uzkrājumiem ik mēnesi atlikt 5 - 10% no ienākumiem, taču vari sākt ar mazāku summu, ar laiku to palielinot.

Nejaušs naudas pārpalikums Tavā bankas kontā vēl nav īsts uzkrājums. Tas jāveido apzināti, piemēram, ik mēnesi iekļaujot ieņēmumu/izdevumu plānā jeb Tavā privātajā budžetā pozīciju "Uzkrājumam". Tam var būt vairāki mērķi un var būt vairāki uzkrājumi – t.s. "nebaltai dienai", lielākam pirkumam, atvaļinājumam, papildu peļņas gūšanai u.c. Uzkrājumam paredzēto naudu vari iemaksāt/nošķirt īpašā bankas kontā, mājas seifā vai kā citādi, jo svarīgi ir uzkrājumam paredzētos līdzekļus neiztērēt kādas pēkšņas iegribas dēļ, citiem vārdiem – ievērot disciplīnu un regularitāti uzkrājuma veidošanā, tad varēsi nodrošināt, ka Tavs uzkrājums pakāpeniski palielinās. Latvijas finanšu pratības stratēģija iesaka, ka ikvienas mājsaimniecības uzkrājumam būtu jābūt vismaz triju mēnešu ienākumu apmērā, kas ārkārtas gadījumā (ienākumu samazināšanās, darba zaudējums u.c.) palīdzēs saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni un neieslīgt parādos, kamēr tiek atrasts risinājums iepriekš neparedzētajai situācijai. Paralēli šādai finanšu rezervei būtu jāveido arī ilgtermiņa uzkrājumi finansiāli nodrošinātām vecumdienām.

Latvijas sabiedrībā ir lielākas iespējas veidot privātos uzkrājumus, nekā tas šobrīd tiek darīts. Tikai trešdaļa iedzīvotāju (31%) regulāri veido uzkrājumus, kaut arī vēl pietiekami liela daļa – vismaz 17% varētu veidot uzkrājumus, bet vēl to nedara, jo nav atraduši īsto motivāciju. Par Latvijas iedzīvotāju paradumiem uzkrājumu veidošanā vairāk lasi FKTK sabiedriskās domas pētījumos:

 

Uzkrājumu veidošanas paradumi

  un Aug iedzīvotāju uzkrājumi